Modinātājs nozvana plkst. 4:15 – laiks celties un doties uz clay lick jeb Colpa Colorado! Vēl ir tumšs, bet bļauri (Howler Monkeys) jau ir pamodušies un ar savu īpatnējo skaņu, kas atgādina vēju, piepilda apkārtni. Izpinķerējos no moskītu tīkla, iedezu galvas lukturīti un dodos ārā no istabas. Jānis jau ir pamodies un tumsā pie galda dzer kafiju. Šajā laikā vēl ģenerātori nav ieslēgti, jo vienīgie “agrie putniņi” ir pētnieki, kam jāpaspēj vēl pirms ausmas nokļūt Colpā. Ceļā uz vannasistabu satieku tādus pašus spīdgalvīšus. Pieklusināti sasveicināmies un pēc dažām minūtēm tiekamies, lai kopā dotos uz laivu.
Vai kāds rācijas paņēma? Laviniekam arī? Pie kā ir protokoli? Teleskops ir, krēsli ir. Ok, velkam gumijas zābakus un dodamies tumšajā lietusmežā. Pēc 10 minūtēm esam upes krastā, kur jau mūs gaida laivas šoferis Braulio. Brauciens ir īss, jau pēc brīža tiekam izlaisti salas krastā, no kuras labi var pārredzēt clay lick. Sāk aust gaisma un drīz vien sāks ierasties putni, tādēļ žigli sadalamies pa posteņiem, lai sagatavotos uzskaites sākšanai.
Ar Igoru, Dilanu un Jāni dodamies uz clay lick vērošanas vietu, bet Sofija un Liza dodas uz posteni upes krastā, uzskaitīt putnu ierašanos. Saule jau gandrīz pilnībā uzaususi un putni sarodas no malu malām. Ierodas macaw, parroti un nolaižas uz tuvumā esošajiem kokiem. Lielie macaw ierodas pa pāriem, pārsvarā divatā vai trijatā, dažos gadījumos pat četratā. Tas tiek uzskaitīts protokolā par ģimeņu grupām, ko protokolē Igors – vai ieradies pāris, vai arī pāris ar vienu/diviem mazuļiem. Uzdevums nav viegls, jo šorīt debesis ir noklātas baltiem mākoņiem un nav iespējams saskatīt putnu krāsas, tādēļ Igors vadās pēc putnu balsīm. Ieradušies mazuļi ir aptuveni gadu veci, dzimuši pagājušajā ligzdošanas sezonā. Daži mazuļi, vēl nesasniedzot gada vecumu, jau uzsāk patstāvīgus barības meklējumus, tomēr tie, kurus vecāki uztur, labprāt izvēlas paslinkot un dzīvo kopā ar vecākiem, kamēr vien tie baro. Tātad, viss atkarīgs no vēcāku lēmuma, cik ilgi tie ir gatavi jaunuli uzturēt. Pēc pārdesmit minūtēm koki ir pilni ar putniem, kas, pirms nolaišanās uz Colpas, vēro vai tuvumā nav plēsēju. Jānis apkārt esošo skatu sasaista ar Ziemassvētkiem, jo krāsainie putni kokos izskatās kā egļu rotājumi.
“Pirmie 3 Mealy Parrots 3B1!”, iesaucas Dilans, skatoties binoklī. Līdz ar pirmā putna nolaišanos sākas clay lick uzskaite, ko protokolēju es. Sākot ar šo putnu nolaišanos uz māla, tiek iestatīts pulksteņa zvans katras piecas minūtes. Pirmie drosminieki ir mazākie putni, Mealy Parrots, Yellow-Crowned Parrots un citi. Drīz vien arī macaw ir saņēmušies un nolaižas uz māla. Kad pulkstenis nozvana kārtējo piecminūti, skaitāmo ir tik daudz, ka puiši sadala māla atsegumu punktus, bet es spēju vien rakstīt. Jānis:”1A White-Eyed Parakeets 134, Mealy Parrots 17, Orange-Cheeked Parrots 5”. Dilans:”3B1 Mealy Parrots 15, White-Bellied Parrots 7, Scarlets 3, Blue and Yellow 4”. Aptuveni tā tas izklausās. Savukārt, man ir jāpieraksta māla atseguma vieta, laiks, nosaukto putnu sugas un skaits, piemēram: 3B1 MEPA 15, WBPA 7, SCMA 3, BYMA 4. Kādā brīdī saņemam paziņojumu rācijā no Lizas, ka tūlīt ieradīsies Blue-Headed Macaw. Šī macaw suga samērā reti apmeklē clay lick, tādēļ, zinot, ka šis putns lidojis mūsu virzienā, svarīgi arī piefiksēt, vai tas ir nolaidies uz māla ēšanu.
Visu vērošanas laiku mums aiz muguras “dungo” kāds dzīvnieks. Man šī skaņa atgādina lāci, kas pusaizmidzis agrā rīta stundā staigā pa mežu (ja veidotu bērnu multiplikācijas filmu, šī butu īstā skaņa lāča dungošanai). Igors pēc skaņas atpazīst, ka tas ir putns Curassow. Kārtējās piecminūtes starpā, klusiņām dodos skatīt, kā tas izskatās. Ieraugu visai lielu, melnu putnu ar kvarātveida, mīkstu knābi. Vēlāk pēc putnu grāmatas atrodu, ka tas bijis Razor-Billed Curassow.
Ap plkst. 7:00 pa rāciju izsaucam laivu un dodamies uz krastu. Pa ceļam redzam mazu putniņu, kas skraida turp un atpakaļ pa akmeņiem, tieši mums priekšā, it kā nobloķējot mūsu paredzēto virzienu. Igors ne tikai lieliski atpazīst putnu balsis, bet arī putnu paradumus. Viņš saka, ka tieši mums priekšā esošajā zaru sanesumā visticamāk ir putna oliņas vai mazie putnēni, tādēļ šis putns novērš uzmanību, lai mēs tur nedotos. Cik altruistiski, tikpat labi mūsu vietā varēja būt kāds plēsējs, kas gardu muti notiesātu mazo radībiņu. Metam lielu līkumu, lai nesatrauktu putnu, un turpinam ceļu uz laivu. Tikmēr mūs Colpa vērošanā nomaina Liza, kas tur protokolēs putnus līdz pusdienlaikam un tad viņu nomainīs nākamais pētnieks. Vismaz 15 no mēneša dienām ir jāvēro Colpa visas dienas garumā. Aktīvākās putnu pulcēšanās stundas ir no rīta, tādēļ rīta cēlienā dodas visa pētnieku komanda, bet atlikušajā dienā pietiek ar vienu novērotāju.
Grafikā nākamā aktivitāte man šodien ir Foraging Walk (latviski to varētu raksturot kā Barības uzskaites pastaiga) kopā ar Igoru. Pēc brokastīm atkal dodamies uz laivu un tiekam aizvesti uz Lost Island (Zudusī sala), kas atrodas otrpus Tambopatas upei. Krastā mūs viesmīlīgi sagaida svaigas jaguāra pēdas. Varbūt tas šobrīd vēl atrodas uz salas? Jautāju Igoram, vai kādreiz ir redzējis jaguāru vai pumu. Viņš saka, ka reiz esot bijusi tā veiksme. Viņš džungļos vācis paraugus no kāda auga, kad viņa priekšā garām gājis jaguārs. Tā kā viņš bijis pietupies un aiz krūma, tas Igoru nav pamanijis. Visticamāk arī vēja virziens bijis pareizais, lai lielais kaķis viņu nesaostu. Igors man vēl lieku reizi atgādina mācību materiālos izlasīto: ja redzi jaguāru vai pumu, nekusties. Kāpšana kokā nelīdzēs, jo šie dzīvnieki to prot daudz labāk kā cilvēki, mešanās upē arī ne, jo tie ir lieliski peldētāji. Uz šīs salas taču arī jaguārs ir nokļuvis atpeldot. Muļķīgākais, ko var izdarīt, ir bēgšana, jo tas tikai rosinātu kaķi, kaut vai intereses pēc, pamedīt.
Nonākam līdz takas sākuma punktam, uzņemam laiku un sākam doties 2 km pastaigā. Foraging Walk mērķis ir vākt datus, lai pētītu papagaiļu ēdienkarti. Ļoti lēnā tempā, ejot pa pētāmo maršrutu, tiek veikta uzskaite par visiem papagaiļiem, kas sadzirdami vai saredzami no konkrētās takas. Netiek uzskaitīti lidojošie, tikai tie, kas atrodas nosēdušies uz koka zara. Ja, piemēram, ieraugam Scarlet macaw uz koka zara, ir jāapraksta tā uzvedība (dusmu sauciens, maigs sauciens, splēlēšanās, partnera kopšana un padsmit citu uzvedības veidu). Ja putns barojas (ļoti retos gadījumos iespējams uziet šādu situāciju, izņemot clay lick), tad atsevišķā protokolā jaapraksta process. Papagaiļi ir vegāni, to ēdienkarte sastāv no augļiem, sēklām, lapām un ziediem. Ēdienkarte variē atkarībā no attiecīgā reģiona. Piemēram, Tambopatas papagaiļi, uzturā lietoto augu dēļ vai, gluži pretēji, kāda auga trūkuma dēļ, papildus ēdienkartē iekļauj mālu. Šāds Foraging Walk protokols ir viens no soļiem tuvāk fenomenālās māla ēšanas izpētei.
Izskatās, ka šodien papagaiļi lielā apjomā pulcējas Colpā, jo Lost Island dzirdam un redzam vien dažus lidojošos. Tā kā jāpārvietojas ļoti lēnām, izmantojam laiku lietderīgi, vērojam citus putnus un fotografējam džungļus. Igoram vienmēr līdzi fotokamera, lai fotografētu putnus. Putnu fotografēšana ir sarežģīts uzdevums, bet Igors to ir iemanījies darīt tik profesionāli, ka atliek tikai pabrīnīties. Lieti noder viņa zināšanas par putniem: sadzirdēt balsi, pēc balss atpazīt putnu, zināt vai šīs sugas putni pārvietojas arī pa zemi, vai pārsvarā lapotnē, tad veikli atrast putnu ar binokļa palīdzību un nofotografēt. Igors savā kamerā rāda fantastiski skaistas fotogrāfijas ar kolibri, kas barojas ar ziedu nektāru, un citiem retiem un ne tik retiem putniem. Saku viņam, ka tā ir milzīga bagātība un viņam ir vērts apsvērt, kā šīs fotogrāfijas lietderīgi izmantot. No Igora arī saņemu padomus par fotografēšanu un uzstādījumiem manā kamerā, pielāgojot tos džungļu apstākļiem. Pēc tā patiešām sanāk uzņemt pa kādai labākai putnu fotogrāfijai, kas sākotnēji šķita neiespējamā misija (lai kā gribētos jūs pārsteigt ar kādu Igora fotogrāfiju, tomēr pieturos pie iesāktā, ka visas blogā esošās fotogrāfijas ir manis vai Jāņa fotografētas, dažkārt ar fotokameru, dažkārt vien ar iPhone).
Pēc izglītības Igors ir biologs, bet karjeru uzsāka ornitoloģijā. Viņš ir pētījis piekrastes putnus, piedalījies projektos dažādās džungļu teritorijās, bet šobrīd uz vairākiem mēnešiem strādā Tambopatas Dabas Rezervātā. Mani iedvesmo Igora dedzība attiecībā uz ornitoloģiju. Te nu tiešām dzīvs piemērs ar cilvēku, kurš ir savā īstajā vietā. Igors iet pāris soļus pirms manis un brīdī, kad sadzird kāda putna balsi, veic pāris žiglus soļus balss virzienā, un meklē putnu ar binokli. Tad māj man, lai nāku un rāda, kurā punktā saskatīt putnu. Šādas epizodes Foraging Walk laikā mums ir vairākas un Igors, pēc ieraudzīto putnu izskata, spēj nosaukt putnu sugas. Ja nav īsti parliecināts, tad atver mobīlajā telefonā putnu grāmatu un pārbauda. Ejamais maršruts jau tuvojas beigām, kad Igors man apstājas un saka “Kolibri!”. Tik tiešām, pēc spārnu vēziena (spārnu skaņa līdzīga kā lielai spārei, bet skaļāka) sadzirdams, ka putns ir kaut kur tuvumā. Jā, tur jau tas ir! Pāris metru attālumā ēd zieda nektāru. Kamēr Igors lavās tuvāk, slēdzu iekšā kameru un knipsēju. Jauniegūtās zināšanas par putnu fotografēšanu nesanāk likt lietā, jo viss notiek tik ātri, ka nav laika padomāt. Un kolibri arī nav ērtākais iespējamais foto objekts, tas it tik mazs un mudīgs! Kamēr Igors tuvojas putnam, tas aizlido un viņš nepaspēja noteikt kolibri sugu. Bet, lai vai kā, šīs pastaigas laikā Igoram ir bijuši 3 lifer jeb brīdis, kad putnu vērotājs pirmo reizi redz un identificē konkrēto putna sugu. Kopā, pa visu laiku, ko Igors pavadījis Tambopata Dabas Rezervātā, viņam bijuši ap 140 lifer. Peru putnu dažādība ir kaut kas neaptverams, viena piektā daļa no visas pasaules putniem ir sastopami Peru.
Pēc divām stundām esam nonākuši upes krastā, kur noslēdzas maršruts. Kamēr gaidam Braulio, koka zarā ieraugu putnu. Paspēju to vien nopētīt ar binokli. Tas ir Blue-Grey Tanager! Igors smaidot nosaka:”Tev nupat bija lifer.” Redzot, kā performē Igors un tiekot pie sava pirmā lifer, esmu iedvesmojusies uz putnu verošanas uzsākšanu. Atgriežoties Latvijā, man būs uzdevums iegādāties labu binokli un Latvijas putnu grāmatu.
Pēc pusdienām grafikā ieplānota dienas pēdējā aktivitāte, kas būs kopā ar Sofiju. Mums būs jāprotokolē Nest Fight (Cīņas par lizdu). Ir oktobris, kas ir macaw ligzdošanas sezonas sākums. Tambopata Research Centra apkārtnē ir apzinātas naturālās ligzdas, kā arī uzliktas mākslīgās ligzdas, kas ikdienā ir jāapseko. Macaw ir prasīgi attiecībā uz ligzdu, kur turpmākos mēnešus audzinās savu atvasi, tādēļ bieži macaw pāri savstarpēji kaujas, lai tiktu pie noskatītās ligzdas. Nest Fight protokolēšana palīdz apzināt ligzdas, kur visvairāk norisinās aktivitāte. Pētnieks dodas konkrētā maršrutā, kurā pie katras ligzdas uzkavējas 10 minūtes un protokolē tur tobrīd esošo macaw aktivitāti. Jo lielāka aktivitāte ligzdās vai cīņa par ligzdu, jo tuvāk olu dēšanas laiks, kas savukārt nosaka laiku, kad pētniecības darbā būs nepieciešama papildus aktivitāte – mazuļu pārbaude. Tā paredz kāpšanu kokos ap 30 m augstumā. Piemērotu milzīgo koku, ar iedobēm lieliem putniem, nemaz nav tik daudz, tādēļ nereti vienā kokā ir pat divas vai trīs ligzdas. Piemēram, netālu no TRC ir milzīgs koks, kurā ir divas naturālās ligzdas (iedobes kokā) un viena mākslīgā (speciāla materiāla ligzda, kas iekārta kokā ap 30m augstumā), un sezonas laikā šajā kokā itin labi sadzīvo 3 macaw ģimenes.
Pagaidām vēl Nest Fight apsekošana ir mierīga un iepriekšējās apgaitās neko vairāk par divām macaw galviņām, kas skatās uz mums no dažām ligzdām, vēl pētnieku komanda nav protokolējusi. Lai ieekonomētu laiku, Sofija ierosina sadalīt šodienas ligzdu apskates maršrutu uz pusēm starp mani un viņu. Ņemu protokolu, maršruta karti, mačeti, rāciju un dodos uz man iedalītajiem kokiem. Starp citu, prasme orientēties pēc kartes un kompasa šādā darbā ir nepieciešamība. Pirmā ligzda bez aktivitātes, otrās ligzdas koka zaros sēž 2 Scarlet macaw, kas tiek pierakstīts. Trešajā kokā ir divas ligzdas, kuras abas varu vērot vienlaicīgi, respektīvi, viena desmitminūte abiem kokiem. Kokā aktivitātes nav, taču redzu man pāri lidojam vairākus macaw un tālumā dzirdu to dusmu saucienus. Skaņas nāk no virziena, kurā man paredzēts tālāk doties. Tas ir koks ar trim ligzdām. Tuvojos pa knapi saredzamo taciņu un skaņa paliek intensīvāka. Ierodoties, uzņemu laiku un meklēju, kur tad ir trobelētāji. Ligzdu kokā neviena nav, taču uz netālu esošajiem kokiem sēž macaw un daži lidinās šurpu turpu. Labi, ja aktivitātes nav konkrētajā kokā, tad vismaz komentāros pierakstīšu par apkārt notiekošo, kas nepārprotami liecina par ligzdu vaktēšanu. O, ieraugu arī zirnekļpērtiķi, kas lēkā pa koku zariem. Tuvojas jau kāda 7. minūte, kad divi macaw ielido ligzdā, ko sāku pierakstīt. Nepaspēju pat pacelt galvu, kad virs manis sākas pamatīga kliegšana un gaisā notiek kautiņš. Sāku skaitīt, kopā 8 macaw iesaistās kautiņā! Visā trakumā cenošos saskatīt, cik no tiem ir Red and Green macaw, jo tie ir līdzīgi Scarlet macaw. Pēc brīža visi putni ir izklīduši un apsēdušies uz ligzdu koka, un tuvēko koku zariem. Pēc brīdinājuma saucieniem noprotams, ka kautiņi šeit turpināsies. Ja notiek šāda situācija, tad ir jāuzkavējas ilgāk par 10 minūtēm. Rācijā ziņoju, ka notiek Nest Fight, varbūt kāds var atnākt. Man atbild Sofija, ka ir ceļā. Viņa ierodas un arī palīdz visu šo jampadraci ieprotokolēt. Sofija paliek pie koka, kamēr es vēl aizsteidzos uz pēdējo apsekojamo koku, kas atrodas netālu. Kad atgriežos, arī Sofija ir redzējusi savu pirmo ligzdu cīņu. Divi macaw cīnījušies gaisā, strauji krituši no debesīm. Viens no tiem ir iekritis maza koka galotnē un joprojām redzams sēžam uz tā, dažu metru attālumā no mums. Pēc brīža, ļoti nestabili, tomēr tas aizlido. Kopējais pie koka pavadītais laiks ir bijis vairāk kā stunda un nolemjam doties atpakaļ uz TRC.
Līdz vakariņām ir aptuveni stunda laika un ar Jāni aizejam pasēdēt tūristu atpūtas zonā un padzert kafiju. Nepaiet ilgs laiks, kad mūs uzrunā kāds kungs:”Jūs esat pētnieki, vai ne?” Atbildam, ka ne gluži, drīzāk pētnieku asistenti un esam šeit brīvprātīgajā darbā. Šis kungs no Austrālijas pasēžas mums tuvāk un pievienojas arī viņa sieva. Runājam par macaw projektu. Tad kungs vaicā, no kurienes mēs esam. Izdzirdot Latvija, liels bija mūsu pārsteigums, kad viņš uz to atbildēja, ka drīzumā viņš gribētu uz turieni aizbraukt. Viņam iteresējot Baltijas valstis. Viņš arī zināja faktu, ka latvieši ir augsti izglītoti, lielai daļai no populācijas ir augstākā izglītība. Tālāk runājam par ceļošanu un sarunai pievienojas tēvs un dēls no Aļaskas. Mums vienmēr tiek teikts, ka esam pirmie latvieši, kas satikti. Tad nu šoreiz to pašu varam teikt aļaskiešiem, uz ko viņi mums atbild ar to pašu. Pāris no Austrālijas ceļojis daudz, kādā brīdī tiek piesaukta arī Izraēla, kur kundze studējusi. Sakām, ka esam bijuši Izraēlā un arī blakus esošajā Jordānijā. Uz ko kungs iepriecināts atbild, ka viņš dzimis Jordānijā. Tad nu sākas abpusēja komplimentu apmaiņa, jo par jordāņiem, viņu labestību un viesmīlību mums patiešām ir daudz laba sakāma. Vēlāk saruna ievirzās par dzīvniekiem, kas redzēti dabas rezervātā un austrāļu pāris lepni paziņo, ka redzējuši jaguaru. Viņi devušies kaimanu vērošanā ar laivu un pludmalē, uz izskalota koka stumbra, gulējis jaguārs. Nu jau sarunu biedru skaits kļuvis kuplāks un visiem tiek parādīts jaguāra foto, jāsaka National Geographic vāka cienīgs foto. Vietejām Amazones ciltīm esot ticējums, kad viņi atrod bruņurupuci ar 14 plankumiem, viņi prasa vēlēšanos redzēt jaguāru, ja vēlēšanās nav piepildījusies, viņi nogalina bruņurupuci. Austrālieši saka, ka bruņurupucis viņu vēlēšanos ir piepildījis.
Klat vakariņu laiks. Pētnieki vakariņo kopā ar lodža darbiniekiem, atsevišķā telpā no tūristiem. Darbinieku izklaidei, telpā ir biljarda galds un televizors. Šovakar televizorā ieslēgts Animal Planet kanāls, kurā demonstrē dokumentālo filmu par Kolumbijas dabu. Cik interesanti vērot, kā pētnieku galds, acis nenolaižot, skatās filmu. Brīdī, kad TV rāda papagaiļu baru lidojam, dažiem iemirdzas acis un kāds iesaucas “uhhhh!”. Tālāk jau sākas ornitologu jociņi un tiek skaitīti televizorā esošie putni:”46 WEPA, 77 CWPA...”. Liza par visiem iesmej un saka:”Mēs esam džungļu vidū, katru dienu redzam simtiem papagaiļu, bet sajūsminamies par TV.”
Šodien ir laivinieka Braulio dzimšanas diena, tādēļ pēc vakariņām neizklīstam, bet sagaidam Braulio un dziedam feliz cumpleaños. Ir sarūpēta arī torte un pēc svecīšu nopūšanas daļa tortes tiek iespiesta Braulio sejā. Uz priecīgas nots dodamies pa istabām. Plkst. 22:00 tiek izslēgti elektrības ģeneratori un iemiegam džungļu skaņu ieaijāti.
Tā izskatās viena diena putnu pētnieka dzīvē!
Comments