Esam ieradušies Limā. Ir agrs rīts un pirmā saskarsme ar vietējiem, diemžēl, norisinās lidostas nozaudētās bagāžas nodaļā. Ir pazudušas mūsu lielās mugursomas. Somās atrodas visas mūsu drēbes, higienas preces un pārgājienu piederumi. Mūs iedrošina, ka viss ir kārtībā un bagāža tiks piegādāta, vēlākais, nākamajā dienā līdz plkst. 10:00. Par laimi, dators un visa cita elektronika atrodas pie mums, jo to neievietojām nododamajā bagāžā.
Nokārtojot formalitātes, dodamies meklēt taksi. Tur pat lidostā samaksājam 70 soles (~19 Euro) un pēc pāris minūtēm dodamies ceļā uz 1h attālumā esošo hosteli. Pirmie pāris kilomoteri lika uzdot sev jautājumu:"Uz kurieni mēs esam atbraukuši?" Jau tik agrā rītā, dulla satiksme pa Limas ielām un gaiss smaržo pēc izplūdes gāzēm.
Peru šobrīd ir ziema, kas lielākajā daļā valsts nozīmē tūrisma high season, jo vēl nav pārāk karsts un maz nokrišņu. Tomēr Limā ziema nozīmē, ka, Klusā okeāna un citu apstākļu ietekmē, tā jau pelēkā pilsēta būs patiešām pelēkiem mākoņiem klāta vismaz turpmākos trīs mēnešus. Šodiena tādā ziņā nav citādāka, pilsētu klāj viegla dūmaka.
Par laimi, pateicoties Zanes rakstam un augstam vērtējumam Booking.com, esam nonākuši pie Marko. Viņa hosteli Booking.com rotā lepns reitings 9.5. Pats Marko mūs sagaida plkst. 6:00 no rīta, piedāvā brokastis un es ar nepacietību gaidu mirkli, kad varēšu ielīst normālā gultā. Undīne gan vēlas doties pilsētas izpētē, bet tā mums ir vienmēr... Vienojamies par došanos izpētīt vietējo virtuvi un iegriežamies Chifā. Šādas iestādes te ir daudz, tajās pasniedz Chinese-Peruvian tipa ēdienu. Paēdam un tad gan ejam pagulēt. Vakarā izejām nelielā pastaigā pa Surco rajonu, kur atrodas mūsu hostelis.
Nākamās dienas rītā dodamies iepazīties ar pilsētu un sākam ar Baranco rajona izpēti. Šī pilsētas daļa liek aizmirst par pelēkajiem mākoņiem, kas klāj Limu, jo krāsainas mājas un ielu māksla ir redzama ik uz stūra.
Kā jau kārtīgi "gringo", nobaudām kafiju vietējā Starbucks, bet tas vairāk labā wi-fi dēļ.
Tālāk dodamies kājām gar Klusā okeāna krastu uz Miraflores rajonu, kas ir ekskluzīvākais Limas rajons. Pa ceļam visa piekraste ir nosēta ar sērferiem un sērfošanas instruktoriem. Miraflores, kā jau īsts tūristu "midzenis", nav tik dvēselisks kā Baranco. Ejot cauri kādam no parkiem. nolemjam piesēst, bet tas izrādās ir nosaukts par Latvijas parku (Parque Letonia). Interesanti, ar ko to esam izpelnījušies?
Viena no savdabīgākajām vietām Miraflores rajonā ir Kenedija parks, kurā "ganās" kaķi. Parks ir burtiski nosēts ar murrājošām būtnēm un Undīne ir sajūsmā, pārvietojas 30 metrus aiz manis, jo nepārtraukti runā un fotografējas ar kaķiem.
Pēc parka apskates dodamies uz vienu no ieteiktajām sevičērijām. Undīne ļoti gaida izslavēto Peru ceviche - jēlas jūras veltes, kas marinētas laima sulā. Tā kā neesmu jūras velšu cienītājs, nākas samierināties ar kafiju.
Pēc parka apskates dodamies atpakaļ uz hosteli. Lima ir milzīga pilsēta, taču visus šos trīs Limas rajonus esam izstaigājuši kājām. Tas saucas pirmās dienas entuziasms.
Pienāk rīts un mums paziņo, ka somas piegādās ap diviem/trijiem. Nolemjam pagaidīt hostelī, lai nevienam nebūtu jāvaktē mūsu somu piegāde, turklāt hostelī ir nolasījusies lieliska kompānija. Somas mums nepiegādā. Zvanu uz aviokompāniju. Mēģinot izprast smagos akcentus, izdibinām informāciju, ka viņi mūs nav varējuši sazvanīt, līdz ar to somas piegādās tikai rīt. Tas nozīmē, ka mums jāpaliek vēl viena nakts Limā. Diemžēl, klientu serviss LAN aviokompānijai strādā uz "atšujies" un nevienam nav nekādas informācijas. Undīne ar šo pavērsienu nav diez ko apmierināta. Vismaz esam priecīgi, ka hostelī ir brīvas vietas un nav jādodas citur. Iesmejam, ka sakarā ar bagāžas aizkavēšanos varam pieprasīt aviokompānijai viesnīcas apmaksu, piemēram, 4 zvaigžņu Marriott, taču Marko hostelī ir krietni labāk.
Peru ar angļu valodu neiztikt, nākas sarunāties lauzītā spāņu valodā un daudz vicināties ar rokām, lai pasūtītu, piemēram, kafiju vai arī atceltu pasūtījumu, kad attopamies, ka mums nav skaidras naudas. Steidzami jāmācās runāt spāniski!
Ieilgusī dzīve hostelī būtu atsevišķa un skaista stāsta vērta. Tur iepazīstamies ar kolumbiešu pāri un meiteni no Itālijas. Izrādās, ka kolumbiešu pāris ir no Medeljinas, kas ir viena no mūsu potenciālajām short-term dzīvesvietām kaut kad turpmākajā ceļā. Sarunājam noteikti sazināties un satikties Kolumbijā!
Comments