Bolīvijas iepazīšanu sākām ar pasaulē lielāko sāls līdzenumu – Uyuni sāls līdzenumu. Kā jau nupat to izdarīju, parasti ceļotājiem iegājies piesaukt, ka bijuši Salar De Uyuni. Tā ir ērtāk, jo šī vieta Dienvidamerikas apceļotājiem komentārus neprasa. Tomēr, lai būtu precīzi, Uyuni sāls līdzenums ir tikai viens no pirmajiem pieturas punktiem mūsu 3 dienu maršrutā. Tātad, dodamies uz Bolīvijas dienvidrietumiem un visu, kas tajā ietilpst, pēc kārtas.

Peru – Bolīvijas robežas šķērsošana

Kamēr vēl esam Peru pusē, izstrādājam plānu, ka uz Uyuni startēsim no Bolīvijas administratīvās galvaspilsētas La Paz (3660 m.v.j.l.). Tātad, vispirms jāšķērso robeža un jātiek uz La Paz. Nolemjam robežas šķērsošanu veikt caur robežpunktu Desaguadero, jo tā ieekonomēsim mazliet laika. Nākamajā rītā esam Puno autoostā un tiek paziņots, ka Desaguadero robežpunktā šodien notiek streiks, tāpēc nāksies braukt caur Kasani robežpunktu un tālāk caur Copacabanu. Neko darīt, 5 stundu vietā būs jābrauc 7 stundas.

Peru Bolivia border

Uz robežas Peru pusē ir gara rinda, turklāt gaidītājus cepina pamatīga saule. Bolīvijas pusē jau jūtama take it easy attieksme un, uz mums pat nepaskatoties, pasē tiek iespiests atļaujas zīmogs. Turpinam ceļu uz La Paz, gleznaino Titikakas skatu pavadīti. Dažas stundas pirms La Paz, pamostos no autobusa drebināšanās. Lai arī iepriekšējais ceļš nebija spīdošs, šim pat nevarētu atvēlēt nosaukumu “slikts ceļš”. Tas ir drausmīgs! Brīžiem, kratīšanās rezultātā, dibens par centimetru atraujas no autobusa sēdekļa vai galva tuvojas priekšā esošajam krēslam. Ja autobusā būtu drosības jostas, noteikti tās izmantotu. Rezultātā, solītā 7 stundu brauciena vietā, ieripojam La Paz pēc 11 stundām. Laipni lūdzam Bolīvijā! Nākamajā dienā iegādājamies nakts autobusa biļetes no La Paz uz Uyuni.

Uyuni pilsētas dzestrais rīts

Mazliet pirms plkst. 6:00 iebraucam Uyuni pilsētiņā. Kā jau Lonely Planet ceļvedis mums ir pavēstījis, esam sagatavojušies uz harto frio jebšu ekstrēmu aukstumu. Vēl ir tumšs, esam tikko pamodušies un ziemas jakās izkāpjam no autobusa. Taisnība, ir sasodīti auksts! Turpat, pie autobusa, esam tūrkompāniju ielenkti un aizejam uz kādas angliski runajošas kundzes ofisu apspriesties par tūri. Jau šajā pašā dienā vēlamies sākt 3 dienu tūri pa Bolīvijas dienvidrietumiem. Viss maršruts, 4x4 auto, naktsmājas un citas izjautātās detaļas izklausās kā nākas. Kundzes piedāvātā cena ir standrata apmērā un izdodas sarunāt vēl nelielu atlaidīti. Labi, ņemam šīs kompānijas tūri un plkst. 10:00 ir jāstartē. (Tomēr rekomendējam citiem ceļotājiem, pirms tūrkompānijas izvēles, apskatīt atsauksmes TripAdvisor vai citos resursos. Ir nelāgi ziņojumi par autoavārijām, dzērājšoferu vai automašīnu tehniskā stāvokļa dēļ.)

Ap plkst. 10:00 arī citi sāk pulcēties ofisā un izskatās, ka kopā būs 3 ekipāžas. Vienā auto parasti ir grupa ar 6 tūristiem, plus šoferis. Pienāk plkst. 11:00, tad 11:30, bet vēl joprojām gaidam startu. Laiku gan esam izmantojuši lietderīgi un iepazinušies ar pārējiem ceļotājiem. Mūsu potenciālie grupas biedri ir kompānija no Brazīlijas, puisis no Vācijas, spāniski runājoša ģimene vai jestra draugu kompānija, kas iepazinušies ceļojot un turpina ceļu kopā. Kad šoferi ar džipiem ieradušies, mēs tiekam iedalīti kopā ar pēdējiem.

Trīs dienu tūre pa bezceļiem

Bez manis un Jāņa, mašīnā ir šoferis, Devonna no Kanādas, Fenella no Lielbritānijas, Hanna no ASV un Daniels no Peru. Uzsākot braucienu priecīgi saprotam, ka šofera muzikālā gaume atbilst mūsu pusaudžu gadu muzikālajām interesēm. Kas nozīmē, ka dziesmām vārdi ir zināmi. Vēl pat neesam izbraukuši no Uyuni, kad visi korītī dziedam Džeimsa Blanta “You’re beautiful”. Pats interesantākais par šo internacionālo draugu kompāniju ir tas, ka viņi ir iepazinušies ceļojuma laikā. Devonna dažus mēnešus strādājusi Limā, kur, ar Daniela māsicas starpniecību, iepazinusies ar Danielu un pierunājusi viņu kopā braukt uz Machu Picchu. Cusco viņi iepazinušies ar Fenellu un vēlāk vēl satikuši Hannu. Sadraudzējušies un nolēmuši turpmāko ceļu veikt kopā. Un, pielāgojoties viens otram, arī ceļojuma plāni ir pamainījušies pamatīgi. Ar kompāniju mums ir paveicies un turpmākās 3 dienas solās būt jautras.

Old trains

Pirmā apskates vieta ir vilcienu kapsēta. Skats visai drūms un neparasts, jo visapkārt ir tuksnesis, bet tuksneša vidū sliedes un nekurienes vidū pamesti vilcieni. Savulaik Uyuni, lokācijas dēļ, ir bijis nozīmīgs transporta mezgls Dienvidamerikā, jo savienojis vairākas lielās pilsētas. 19. gadsimtā ir bijis plāns paplašināt Uyuni sliežu tīklojumu vēl vērienīgāk, tomēr iesāktais projekts tika pamests tehnisku sarežģījumu un saspīlējuma starp kaimiņvalstīm dēļ. Atvestie vilcieni un ekipējums tika vienkārši atstāts. Lielākā daļa vilcienu ir importēti no Lielbritānijas. Citos apstākļos metāla korpuss varētu būt saglabājies labāk, taču Uyuni sāļie vēji metāla virskārtu ir pamatīgi apskādējuši.

Trains

Turpinam ceļu pa tuksnešaino apvidu un zeme sāk kļūt arvien baltāka. Esam klāt slavenajā Uyuni sāls līdzenumā! Zeme visapkārt ir balta un prāts nespēj noticēt, ka zem kājām ir sāls, nevis sniegs. Sāls līdzenums, kas veidojies no aizvēsturiska ezera, kopā aizņem 10582 kvadrātkilometrus un ir vairākus metrus dziļš. Šis sāls ir īpaši bagāts ar litiju un kopā veido 50-70% pasaules litija rezerves. Milzīgā platība, skaidrās debesis un virskārtas plakanums padara Salad De Uyuni par ideālu vietu Zemes novērošanas satelītu kalibrēšanai. Plakanums liek prātam domāt, ka atrodamies jūras līmenī, taču līdzenums patiesībā atrodas 3656 metrus virs jūras līmeņa. Interesanti, ka visā milzīgajā platībā virskārtas augtums izmainās maksimums par vienu metru.

Salar De Uyuni

Photo making

Jautrākā daļa ir fotogrāfēšanās. Jo, pateicoties ideālam plakanumam, var uzņemt dažādas optiskās ilūzijas fotogrāfijas. Iegulties karotē, iekāpt pārgājiena zābakā vai braukt uz banāna, tas viss šeit ir iespējams! Pēc pusdienām ēkā, kas veidota no sāls, arī mēs dodamies uzņemt foto un, pēc Devonnas piemēra, no zemes arī pagaršojam dažas sāls drupačiņas.

Optical ilusion

Pēc līdzenuma tiekam aizvesti uz Isla Del Pescado jeb Zivju salu. Patiešām, no baltā sāls līdzenuma izslējusies sala, kas pilna ar gigantiskiem kaktusiem un salas nosaukums radies, jo no sāna skatoties, tā izskatās kā zivs. Saule jau iet uz rietu un Salar De Uyuni sāk demonstrēt solīto aukstumu.

Isla Del Pescado

Pa sāls līdzenumu braucam kā pa jaunāko šoseju – labāks ceļš kā šoseja uz La Paz. Kad izbraucam no līdzenuma, mašīnu sāk pamatīgi kratīt un, pēdējie kilometru uz viesnīcu, kombinācijā ar augstumu, man uzdzen nelabumu. Kaut kas arī nav kārtībā ar mašīnas riteni un ar bažām vērojam, kā, riepas drebēšanas rezultātā, purinās stūre un šofera rokas.

Salt Hotel

Šovakar paliekam viesnīcā, kas veidota no sāls. Sienas, grīdas, pat galdi, viss no sāls. Kad elpo ar atvērtu muti, uz mēles jūtamas sāls daļiņas. Vakaru mūsu kompānija pavada pie sāls galda, dzerot vīnu un runājot par katru valsti. Latvija visiem šķiet visinteresantākā, jo mazāk zināmā, un saņemam daudz jautājumu. Neskatoties uz to, ka ārā ir pamatīgs aukstums, naktī, zem vairākām lamas vilnas segām, auksti nav. Iespējams arī sāls ēka dara savu.

Nākamajā dienā, līdz ar pirmo gaismiņu, dodamies ceļā. Pirmais pieturas punkts ir Ollague vulkāna pakājē, kas atrodas tieši uz robežas ar Čīli. Vulkāns ir aktīvs un virsotne dūmo. Savulaik šeit ir bijis vulkāna izvirdums un vērojamas interesantas formācijas. Meitenes nolemj mazliet pajogot, kamēr Daniels demonstrē savu atlētiskumu, stāvot uz rokām. Nu ļoti sportiska kompānija mums. Pirms kāpšanas mašīnā atkal atskan kāds visiem zināms un ritmisks hīts un Devonna ar Fenellu mūs visus iesaista rīta vingrošanā. Pietupienu laikā kāda sieviete no citas ekipāžas mums aizrāda, ka atrodamies ļoti lielā augstumā un šādi vingrojot var tikt pie sirdstriekas.

alt

Rock formations

Turpmākajā maršrutā paredzētas lagūnas. Kopā tās ir sešas, tādēļ pēc fotogrāfijām īsti vairs neatceros, kāds kurai nosaukums. Interesanti, ka katra no lagūnām satur kādu specifisku vielu (piem., sēru utt.) un aļģes, tādēļ katrai lagūnai ir mazliet cits tonis un tās pat smaržo katra citādāk. Visvairāk man prātā palikusi lagūna Hedionda. Ūdens virsma bija tik mierīga kā spogulis un, ak vai, kāda sajūsma mani pārņēma, kad ieraudziju rozā flamingo barus. Šajā vietā tāds miers un vārdiem neaprakstāms skats, ka brīžiem zuda ticamības moments, vai tiešām mēs tur esam un vai tā ir realitāte, kas ir apkārt.

Laguna Hedionda

Tādā pašā garā turpinam ceļu un skatamies dažādas lagūnas un nu jau braukājam pa apvidu 4300 m.v.j.l. augstumā.

Laguna2

Laguna3

Pirmspēdējais pieturas punkts, pirms došanās uz naktsmājām, ir Akmens koks jeb Arbol de Piedra. Šeit jau kļuvis pavisam auksti pat dienas laikā un, turoties aizvējā, skatam vēja radītās formācijas akmenī.

Arbol De Piedra

Vēl piestājam pie fantastiskās Colorada lagūnas, bet šeit jau ir nu tik vien auksts un vējains, ka ātri uzņemam dažus foto un lecam atpakaļ mašīnā.

Laguna Colorada

Šajā naktī viesnīca nav no sāls un jūtams, ka tā ir arī krietni aukstāka. Tiekam pie lielas, sešvietīgas istabas un visa mūsu kompānija šonakt nakšņos kopā. Ir tik auksti, ka vakariņas ēdam ziemas jakās un cepurēs. Pēc vakariņām sākam malkot vīnu un spēlēt kāršu spēli "Karotes", kurai princips ir tāds pats kā Latvijas versijā "Ēzeļiem", bet šeit, rokas sišanas vietā, no galda ir jāpagrābj karote. Naktī guļam cepurēs un drēbēs, bet, neskatoties uz daudzajām segām, ir sasodīti auksts. Kad modinātājs nozvana plkst. 4:00, saņemšanās uz izkāpšanu no gultas aukstumā nav tā vieglākā. Visi ir pārsaluši un brokastis ēdam cimdos.

Fox

Gatavojamies izbraukšanai, kad mums tiek paziņots, ka katrā mašīnā būs papildus viens pasažieris, jo saplīsis džips, kurā ir kompānija no Brazīlijas. Beigās viena pasažiera vietā ir divi un puisis tur meiteni klēpī, auto priekšējā krēslā. Kratoties pa bezceļiem un jūtot līdzi priekšā sēdošajam pārim, tumsā dodamies uz geizeriem. Kad ierodamies, saule ir tiko sākusi aust un man patiešām ir jāatkārtojas – skats ir fantastisks! No zemes kūp dūmi un rītausma pastiprina neparasto efektu. Izrādās, šobrīd atrodamies sena vulkāna krāterī un esam 4850 m augstumā.

Geiser

Geiser2

Joprojām ir agrs rīts, esam pamatīgi nosaluši, toties tiekam vesti uz termālajiem baseiniem. Atbraucot, šoferis paziņo:"30 minūtes". Pirmkārt, ir grūti saņemties novilkt kaut vienu drēbju gabalu, otrkārt, būs auksti, kad būs jāģērbjas pēc baseina. Mūsu visu domas sakrīt, izņemot Jāņa, un nolemjam iztikt bez karstā baseina. Pēcāk gan, no malas nosaluši vērojam, kā viņš laimīgs sēž ūdenī. Viņš gan atzina, ka ir atsilis tikai aptuveni pēc 20 minūtēm karstajā ūdenī.

Thermal Waters

Kad beidzot esam sagaidījuši mūsu šoferi no alkoholisko dzērienu malkošanas, tādā pašā sastāvā, ar brazīļu pāri uz priekšējā krēsla, dodamies uz Zaļo lagūnu (Laguna Verde), kas atrodas pie Čīles robežas. Zaļie toņi šobrīd lagūnā nav dominējošie, jo tā ir aizsalusi. Mazliet skumīgs brīdis, jo šeit mēs atvadamies no mūsu jautrās kompānijas. Viņu plānos ietilpst doties pāri robežai, uz Atakamas tuksnesi Čīlē. Turpmāko ceļu auto esam piecatā un brazīlieši beidzot var komfortabli baudīt ceļu.

Laguna Verde

Šajā, trešajā dienā, visu dienu braucam atpakaļ uz Uyuni pilsētu. Pa ceļam piestājam Akmeņu ielejā (Valle de Rocas), kur, kā skulptūras izslējušās, dažādi interesanti akmens veidojumi. Šeit mūsu mašīnā pievienojas otrs pāris no Brazīlijas.

Valle De Rocas

Garajā ceļā uz Uyuni mums ir patrāpījušies ārkārtīgi interesanti un entuziastiski sarunu biedri. Viens no puišiem ir ģeogrāfs, otrs angļu valodas skolotājs. Attiecīgi apspriežam Eiropas valstis, dzirdam stāstus par Brazīliju, bet angļu valodas skolotājs stāsta par spāņu un portugāļu valodas līdzībām un atšķirībām. Man nākas krietni pamocīties ar dažu portugāļu vārdu pareizu izrunu un tieku mācīta tik ilgi, kamēr izrunāju pareizi. Toties puišiem tīri labi sanāca latviešu valodas izruna, ko viņi ļoti ieinteresēti mācījās. Ceļš paiet nemanot, beigās viens no brazīļu puišiem nosaka:"Ai, es tagad sapratu, ka visas šīs problēmas ar džipiem ir jāuztver kā daļa no Bolīvijas pieredzes un, galu galā, šīs bija trīs neaizmirstamas dienas."

To travel

Rezumējot šīs trīs dienas Bolīvijas dienvidrietumos, tās tik tiešām bija neaizmirstamas dienas! Kopā esam pieveikuši 1000 km pārbraucienu, lielākoties pa bezceļiem. Brīžiem acis nespēja noticēt, kā pa ceļam izmainās skats. Balta sāls zeme, krāsainas lagūnas un vulkāni, vulkāni, vulkāni!

Drīzumā pievienosim tūres video!

Undīne