Uzsākot brīvprātīgo darbu CIWY, es atskārtu, ka esmu piepildījusi vēl vienu no savas bērnības sapņiem. Stāsts gan visai amizants un ar nelielu pārpratuma devu. Sagatavošanas klasītes noslēgumā devāmies ekskursijā kopā ar skolotājiem un vecākiem. Dažas dienas pirms ekskursijas, skolotāja aptaujāja visus klases bērnus par viņu sapņu profesiju, kad būs pieauguši. Man atbilde ilgi nebija jāmeklē, jo vienmēr sapņoju kļūt par veterinārārsti. Tomēr dienā, kad šis garais un sarežģītais profesijas nosaukums bija jānosauc skolotājai, man tas piemirsās. Es centos skaidrot citiem vārdiem:"Nu tā profesija, kur ārstē dzīvniekus...". Tomēr, iespējams, skaidrojums nebija tas labākais, jo skolotāja to interpretēja citiem vārdiem. Lielajā ekskursijas dienai, skolotāja autobusa mikrofonā nosauc bērnu vārdus un pasniedz diplomus ar nākotes profesiju. Skolotāja, policists, ugunsdzēsējs... Visi vecāki izplūda apklusinātā smieklu lēkmē, kad tika paziņots:"Undīne Pelčere, kad izaugs, būs lopkope!" Un tā par šo pārpratumu mana ģimene smejas vēl šo baltu dien’, tomēr es priecājos, ka esmu savu bērnības pseidosapni realizējusi.

Pirmā darba diena

Bet kas palika noklusēts iepriekšējā rakstā? Jā, ar kādiem dzīvniekiem tad īsti es strādāšu. CIWY mani norīkoja strādāt ar putniem un bruņurupučiem! Brīdī, kad uzsāku darbu, šajā nodaļā visus darbus veica tikai viena persona – Putnu nodaļas koordinātore Ronija no Izrēlas. Viņa stāsta, ka pirmoreiz CIWY bija ieradusies kā voluntiere februārī, kamēr ceļoja pa Bolīviju. Tomēr, esot šeit, viņa sapratusi, ka nopietnus uzlabojumus putnu nodaļā var veikt tikai ilgākā termiņā. Tādēļ, arī Nenas aicināta, viņa nolēma atgriezties un paliks šeit līdz novembrim (laikā, kad biju tur, tika pieņemts lēmums palikt vēl dažus mēnešus ilgāk).

Toucan

Lielākā daļa putnu dienas laikā tiek laisti ārā no būra, tādejādi tiem ir iespēja baudīt apkārtni kā vien tie vēlas, atliek tos turēt redzeslokā, lai neiziet ārpus teritorijas. Putniem, kas dienas laikā tiek laisti laukā, pārsvarā ir apgriezti vai lauzti spārni, kā mantojums no iepriekšējām mājām. Daļa putnu spēj lidot, tomēr ir tik ļoti pieradināti pie cilvēka un aprūpes, ka prom uz savu galvu nelido. Ronija mani pieved pie katra putna un iepazstina pēc dotā vārda un sugas. No dažiem putniem atskan sasveicināšanās spāniski "Hola!". Šeit ir tādi papagaiļi kā sarkanie un zilie Macaw, Amazon, Military Macaw, Pionus un pat viens Tukans. Kopā ir ap 50 putnu. Un vēl ir bruņurupuči, divu veidu Kalifornijas ūdens bruņurupuči un viens liels un akls sauszemes bruņurupucis.

Tortoise

Visa rīta rutīna, tajā skaitā barošana, jau ir izdarīta, tāpēc, Ronijas pavadībā, sākas būru tīrīšana. Ar būri noteikti prātā nāk būri, kādos cilvēki savās mājās tur kanārijputniņus. Nē, šeit tādu būru nav - eju iekšā būros pilnā augumā un ar ūdens pudeli un birstīti tīru “galdus” (virsmas, uz kuras putniem tiek nolikts ediens). Sākumā esmu mazliet sabijusies, kā putni, kas ir būros, attieksies pret mani un nepārtraukti vēroju, kāda ir to reakcija, lai attiecīgi reaģētu. Ronija saka, ka putni saprot, ka strādāju būrī un necentīsies man uzbrukt. Nākamais solis ir būru grīdas tīrīšana ar grābekli, un, joprojām, būros esošie putni tikai sēž uz zariņiem un vēro kā es strādāju, ik pa laikam pasakot “Hola!”.

Šeit valda pamatīgs troksnis - katrs putns kaut ko runā savā putnu valodā vai arī runā to, ko nu katrs iemācījies iepriekšējās mājās. Pārsvarā spāniski. Jautāju Ronijai, vai viņai naktī galvā neskan balsis? Viņa smejas un atbild, ka dažkārt tā gan esot. Tuvojas putnu vakariņu laiks (plkst. 17:00) un pēc trauku nomazgāšanas, sākam griezt augļus un dārzeņus, un servēt tos numurētos šķīvjos, kas atbilst būra numuram. Putni saprot, ka drīz būs ēšana un paliek vēl trokšņaināki. Lielie Macaw rāpjas pa virtuves ēkas sienām un vēro, kā mēs sagriežam ēdienu. Virtuve ir no drāts restēm veidota ēka, kur tiek glabāta un sagatavota pārtika. Un jā, principā sanāk, ka mēs, cilvēki, esam būrī, kamēr putni staigā pa āru vai vēro mūs virtuvē strādājam. :) Ronija māca, ka uz Macaw šķīvjiem ir jāliek vairāk pārtikas, īpaši četriem Macaw bēbīšiem, kas ēd ļoti daudz. Tukanam, viņa assinspiediena dēļ, nedrīkst dot zaļos dārzeņus un augļus, izņemot gurķi, un jāsagriež smalkākos gabalos, jo viņš iemet mutē un norij visu gabalu uzreiz. Tomēr, skatos, ka Ronija vēl dažiem specifiskiem šķīvjiem sagriež pārtiku vēl smalkāk. Viņa ievērojusi, ka dažiem putniem patīk, ja ir sagriezts smalkāk, kā visticamāk viņi ir ieradināti ēst ieprikšējās mājās.
Vakara banketam, kā iesāku saukt putnu brokastu un vakariņu pasniegšanu, viss sagatavots un sākam iznēsāt šķīvjus pa būriem. Putni, kas atrodas būros, jau steidzas pretī un no šķīvja izrauj banāna gabaliņu, kas viņiem garšo vislabāk. Putni, kas atrodas ārā, arī saprot, ka jānāk vakariņās un katrs tipina pa zālīti uz savu numuriņu.

Fruits

Pēc putnu vakariņām, iztīram virtuvi, iznesam uz komposta kaudzi ēdiena paliekas un visiem būriem aizveram aizkarus. Darba diena man ir beigusies ap 17:45 un voluntieru mājā ierodos pati pirmā. Vismaz nav jāstāv rindā uz dušu!
Vakarā pārdomāju savu pirmo darba dienu un esmu nedaudz apmulsusi no pieredzētā. Noguruma vai vienkārši netipisko apstākļu iespaidā, es pat īsti nesaprotu savas domas par visu šo. Tik daudz jaunas informācjas un tik daudz personību, putnu veidolā, kas man būs jāiepazīst. Apbrīnoju Roniju, kas atpazīst katru putnu pēc vārda. Man, piemēram, visi zilie Macaw izskatās vienādi, nemaz nerunājot par Amazon, kas visi ir vienāda krāsojuma. Ap plkst. 21:00, nogurusi un džungļu skaņu ieaijāta, aizmiegu.

Otrā darba diena

Modinātājs noskan plkst. 6:30, atveru acis un dzirdu aiz loga, ka daži putni jau pamodušies un monotoni kaut ko savā balsī runā. Voluntieru māja ir tieši pie putnu nodaļas un sagadīšanās, ka mans logs, kuram nav stika (pietiek ar smalku insektu tīklu), ir ar skatu uz putnu zonu. Lecu augšā no gultas un dodos uz vannas istabu, kur jau virkne citu voluntieru tīra zobus. Plkst. 7:00 ir jādodas uz pārsimts metru attālo CIWY darbinieku kafejnīcu brokastīs. Gumijniekiem kājās un darba drēbēm mugurā, priecīga soļoju un jau atkal pārliecinos, ka manas Latvijas kolēģes izteiciens “Lai nostāvās!” strādā. Esmu pamodusies ar skaidru domu par šo vietu – es esmu sajūsmā un ar nepacietību gaidu satikšanos ar saviem putniem!

Baby Macaw

Pēc brokastīm ar Roniju sadalam nesamos, un maisiem, pilniem ar papaijām, banāniem un citiem labumiem, dodamies uz putnu nodaļu. Kamēr Ronija mazgā pārtiku, es dodos atvērt aizkarus un izņemt šķīvjus no būriem. Jūtams, ka putni no rīta ir īpaši priecīgi un runātīgi. Ieejot katrā būrī, saņemu sveicienu “Hola!”. Sveicinu visus pretī un, ar katru sveicienu, mans noskaņojums un sajūsma paceļas sen nepieredzētos augstumos. Šis rīts, priecīgo un runātīgo putnu dēļ, man ir saglabājies kā viena no spēcīgākajām atmiņām par Parque Machia.

Tā kā ikdienas rutīna jau apgūta vakar, tā ir tikai jāizpilda un nekādu smadzeņu procesu neaizņem. Tāpēc, paralēli darbiem, šodien koncentrējos uz papagaiļu vērošanu un to, kurš dzīvo kurā būrī un kā tos sauc. Kad tie izlaisti laukā, vēroju to uzvedību, jo Ronija iepriekš mācija, ka katram papagailim ir savi paradumi, kur tas dodas, kad ir laukā. Piemēram, Rosai un Watsonam (Macaw) ir tendence doties uz voluntieru mājas virtuvi vai rāpties uz sava būra jumta. Marwans (Tukans) parasti uzkāpj augstu kādā no kuplajiem kokiem. Carolina parasti sēž uz koka zara, kas ir teritorijas malā, tādejādi ar savu runāšanu bieži piesaista tūristu uzmanību, kas mums ir jārisina. Apzinos, ka ir būtiski atpazīt putnus un to paradumus, jo tas var palīdzēt izvairīties no nepatīkamām situācijām. Piemēram, ja, pārskaitot arā esošos putnus, kāds nav atrodams, tad ir svarīgi konstatēt tieši kurš nav redzeslokā, lai netēretu laiku meklējot vietās, kur šis putns parasti neiet. Jau pirmajā dienā sanāca iegaumēt dažas spilgtākās putnu personības šeit (Marwan, Carolina un Monchito), bet otrajā dienā progress pamatīgs. Principā visus ārā esošos putnus varu atpazīt pēc izskata. Kad sāku strādāt, bija sajūta, ka nevaršu viņus atpazīt pat pēc pāris nedēļām, bet visa atslēga ir vērošanā. Arī Ronija atzīst, ka tas ir ļoti būtiski. Bieži esot voluntieri, kas izpilda veicamos darbus, bet aizmirst, kam šis darbs tiek veikts, tāpēc loģiski, ka, dodoties prom pēc vairākām nedēļām, joprojām nespēj atpazīt putnus.

Iepriekš pieminēju tūristus, lai arī Parque Machia dzīvnieki nav pieejami publiskai apskatei. Pasaulē ir prakse, ka dažkārt dzīvnieku patversmes nolemj atvērt teritoriju publiskai apskatei, lai nopelnītu papildus naudiņu dzīvnieku aprūpei. Tomēr Nenas lēmums ir pavisam skaidrs – CIWY pārraudzībā esošie dzīvnieki nekļūs par apskates objektiem. Papildus ienākumi, protams, noderētu, tomēr nezinošs cilvēks parasti nāk ar saviem “blakusefektiem”, piemēram, grib iedot līdzpaņemtos čipsus, amatierfotogrāfu zibspuldzes, dzīvnieku aiztikšana utt. Manuprāt, pats svarīgākais, ko šejienes dzīvnieki zaudētu, ja būtu pieeja apmeklētājiem, ir dzīvnieku brīvības sajūta – CIWY ir unikāls ar to, ka daļa dzīvnieku ir brīvi nepārtraukti vai arī izlaisti laukā dienas laikā. Tas prasa vairāk darba un uzmanības no personāla un voluntieriem, jo, protams, vienkāršāk jau visus būtu turēt būrī. Tomēr, neskatoties uz to, ka parka dzīvniekus redzēt nevar, tūristi parka apkārtnē ierodas daudz un tam ir savs īpašs iemesls.

Flower

Ciems Villa Tunari savulaik bija dāsns gana, ka piešķīra teritoriju, kur izmitināt dzīvniekus. Taču nav jau tā, ka viss vienmēr būs ideāli. Gadiem ejot, Villa Tunari ievēroja, ka cilvēki mērojuši ceļu uz mazo džungļu ciemu, jo šeit esot redzami dzīvnieki. Un patiesi, jo daudzi savulaik atbrīvotie zirnekļpērtiķi un kapučīnpērtiķi, ir nolēmuši dzīvot un dibināt savas ģimenes džungļu teritorijā, kas tuvumā to bijušajai mājvietai Parque Machia. Izmantojot izdevību, ka visai daudz brīvo dzīvnieku (bijušie Parque Machia “audzēkņi”) ir redzami arī ārpus organizācijai piešķirtajām teritorijām, Villa Tunari nolēma uztaisīt papildus ienākumu avotu un izveidot maksas tūrisma taku, kas lavierē tieši gar Parque Machia norobežotajām teritorijām un takas kulminācija ir augstu džungļu pakalnā esošas skatu punkts (Mirador). Blakus effekts šim visam ir tāds, ka Parque Machia darbiniekiem, papildus ikdienas pienākumiem, ir jānoraida tūristu centieni iekļūt teritorijās, kur atrodas dzīvnieki. Putnu nodaļa šādā ziņā ir īpaši piesaistoša, jo sadzirdama jau pa gabalu. Un, neskatoties uz to, ka uz vārtiem skaidri uzrakstīts No pasar! (ienākt aizliegts), cilvēki spieto gar vārtiem, prasa, lai ielaiž apskatīt dzīvniekus un, pēc noraidījuma, pat bija gadījums, ka piedāvā naudu. Lielākajā daļā gadījumu gan cilvēki ir saprotoši un turpina savu ceļu.

Ikdienā veicamie darbi ieskicēti un, cerams, noderēs kādam, kas apsver veikt brīvprātīgo darbu ar dzīvniekiem. Būru tīrīšana, trauku mazgāšana, ēdiena sagatavošana un pasniegšana, teritorijas labiekārtošana, bet paralēli tam visam, putnu pieskatīšana – tās ir bāzes nodarbes ikdienā. Parasti pēc rīta rutīnas līdz pusdienlaikam ir aptuveni stunda, kad darbu lielums ir apdarīts un, paralēli putnu pieskatīšanai, var veikt savus individuālus projektus. Kādam tehniskākam cilvēkam tā var būt būru labošana un iekārtošana, mākslinieciski talanti var izrotāt teritorijas koka virsmas ar gleznojumiem un gatavot putniem rotaļlietas. Es brīvajos brīžos centos veikt uzlabojumus bruņurupuču teritorijā, jo jūtams, ka putni ieņem galvenās lomas nodaļā un bruņurupuči paliek otrajā plānā. Ļoti patīkami, ka šeit tiek dota brīvība arī realizēt savas personiskas idejas, kā padarīt dzīvi jaukāku Parque Machia iemītniekiem.

Military Macaw

Un nu, visbeidzot ķeros pie rakstīšanas par saviem jaunajiem draugiem! Turpinājums sekos.

Undīne