Uz Jāņiem esam pieteikuši brīvdienas spāņu valodas skolā, jo, izmantojot garās brīvdienas, dosimies 3 dienu pārgājienā pa Kolka (Colca) kanjonu.

Līgo dienu gan vēl pavadām Arekipā, jo tieši šodien norisinās Fête de la Musique jeb Pasaules mūzikas diena, kas katru gadu notiek saulgriežu laikā un tiek svinēta 120 pasaules valstīs, tajā skaitā Peru lielākajās pilsētās. Latvijā šis pasākums, visticamāk, nav aktualizējeies, jo Jāņu svinēšana ieņem nozīmīgāku lomu.

Jau no rīta, ēdot brokastis, man ir svētku sajūta. Stāstam Arekipas mājiniekiem par saulgriežu tradīcijām Latvijā. Īpaši visiem patīk, ka naktī jāmeklē papardes zieds un no rīta jāmazgājas rasā. Arī inkiem bijušas savas saulgriežu tradīcijas Inti Raymi, ko inku pēcteči šeit piekopj joprojām. Tikai atšķirība ir tāda, ka, pretēji ziemeļu puslodei, šeit, dienvidu puslodē, saulgriežu svinības iezīmē inku jauno gadu jeb ziemas iestāšanos jeb īsāko dienu gadā, kā mums tas ir Ziemassvētkos. "Īsākā diena" gan šeit nozīmē, ka dienasgaisma ir īsāka par kādu stundu, ko īpaši izjust nevar, jo atrodamies tuvu ekvatoram.

San Camilo tirgus

Mums nav konkrētu plānu līgošanai, tādēļ pirmā vieta, kurp dodamies, ir San Camilo tirgus. Jau nedēļu kladzināju Jānim, ka brīvdienā dosimies uz tirgu un dzersim tik daudz augļu sulas, ka negribēsies ēst pusdienas. Tas, kas šeit ir augļu sula (jugo), Latvijā ir smūtijs. Tirgū ir atsevišķa sulu nodaļa, kur katrai tantei ir savs stends, apkrauts ar dažādiem eksotiskiem augļiem. Izvēlē ir padsmit augļu un klienta izvēlētajam auglim, blenderējot, pievieno ūdeni, pienu vai apelsīnu sulu, lai ir dzeramā konsistencē. Var miksēt kopā arī dažādus augļus pēc savas izvēles, piemēram, papaiju, mango, čerimoju utt. Sulu izvēlos pēc principa, kuru augli vēl neesmu pagaršojusi. Pēc sulu kūres tomēr nolemjam arī uzēst normalu ēdienu, tepat, kādā no daudzajiem tirgus ēstūžiem. Šeit ir populārs "dienas piedāvājuma" princips jeb, kā vietējie to sauc, menu. Par fiksētu cenu, šajā gadījumā 7 soles (1,90 eiro), pasniedz zupu, otro ēdienu un dzērienu. Pēc sulām, uz abiem pasūtam vienu menu, jo porcijas šeit ir milzīgas. Ir bijuši gadījumi, kad pasūtu tikai zupu, bet man atnes zupas bļodu vidēja katla izmērā. Saldajam vienmēr vēderā vieta atrodama un pēc pusdienām atkal dodamies uz sulu nodaļu.

Jugo en San Camilo

San Camilo tirgū un tā apkārtnē, kas ir tāds kā tirgus kvartāls, var nopirkt visu. Nu tā, ka pilnīgi visu. Pārtika un saimniecības preces ir tikai daļa no tirgus satura. Piemēram, ir speciāls angārs, kur tirgo tikai pinjatas un atribūtus bērnu svētkiem. Mani fascinē stendi, kur tirgo cepures ar platajām malām jeb los sombreros. Simtiem cepuru dažādās formās. Ak, kā gribetos tādu nopirkt, bet pagalam nepraktiski pie mūsu bagāžas izmēriem. Interesanti ir stendi, kur tirgo dažādas dabas zālītes un priekšmetus rituāliem nolūkiem. Vēl ir veselības stendi, kur tirgo dažādus veselības produktus un kokteiļus. Jau iepriekš biju ievēriojusi, ka pie viena no šādiem stendiem virkne pircēju tukšo veselības kokteiļus. Neatpaliekam no pārējiem un arī prasam pārdevējam:"Jugo de maca, por favor", kā rakstīts uz izkārtnes. Pēc izpētes internetā, izrādās, maca ir Andu reģionā augoša sakne ar dažādām veselībai vērtīgām īpašībām, piemēram, vitamīni, palielina enerģiju, uzlabo ādas veselību, hormonālam balansam, noskaņojuma uzlabošanai u.c. Latvijā svaigu maca sakni nenopirkt, bet noteikti kādos eko veikalos var atras maca pulveri, kas ir populāra veselīgo kokteiļu sastāvdaļa visā pasaulē. Iesaku.

Pinatas

Santa Catalina klosteris

Jānim tirgus atrādīts, tālāk ejam skatīt Santa Catalina klosteri. Šis klosteris aizņem ievērojamu kvartālu no Arekipas vēsturiskā centra un tiek saukts par "Pilsētu pilsētā". Un patiesi, aiz 1579. gadā tapušajiem, biezajiem mūriem paversas skats uz šaurām ieliņām, dārziem, lūgšanu telpām, mūķeņu istabām un samniecības telpām. Visa teritorija iedalās četros klosteros.

Santa Catalina blue

Pirmos četrus gadus jaunajām mūķenēm bija jāpavada Iesācēju klosterī (Novice Cloister), kam atvēlēta atsevišķa zona klostera teritorijā. Iestājoties tika dots zvērasts par klusēšanu un apņēmību ziedot savu dzīvi darbam klosterī un lūgšanām. Turklāt, jaunās mūķenes ģimenei, nācās maksāt klosterim visai ievērojamu summu, par iestāšanos un pirmo četru gadu uzturēšanos tur. Bet, tam laikam, tā bija ierasta prakse un goda jautājums, ka otrais bērns ģimenē tika pievērsts kalpošanai baznīcā. Kad četri gadi pagājuši, jaunajām mūķenēm bija iespēja atsaukt savu zvērastu un izstāties no klostera, tādā veidā nodarot lielu kaunu savai ģimenei, vai arī turpināt reliģiskās gaitas. "Absolventes" tika pieņemtas Oranžajā klosterī, kura nosaukums radies no apelsīnu kokiem, kas sastādīti klostera centrā un simbolizē atjaunošanos un mūžīgo dzīvību. Vēl teritorijā ir Lielais klosteris, kurā ir baznīca un Jaunais klosteris, kurā vēl šodien dzīvo ap 20 mūķenēm, bet šī klostera daļa nav pieejama publiskai apskatei.

Sannnta Catalina bird

Interesanti, ka klosterī bija redzamas glezas, kurās attēlotas mirušas mūķenes, jo tajos laikos gleznot dzīvu mūķeni pat nebija apspriežams. Tādēļ, māksliniekam tika dotas 24 stundas pēc mūķenes nāves, lai iemūžinātu viņu gleznā.

Santa Catalina street

Santa Catalina klosteris ir ārkārtīgi fotogēnisks un īsta bauda acīm. Par nožēlu, nebijām paņēmuši līdzi fotoaparātu, bet nespēju atturēties no ēku krāsu un formu iemūžināšanas ar telefona kameru. Ļoti man patika šī klostera apmeklējums.

Santa Catalina cross

Šivērējam pa pilsētu

Tālāk skrienu uz procedūru vietējā salonā. Tieši šeit notiek mana pirmā, ievērības cienīgā, komunikācija spāņu valodā. Meistare angliski nerunā, bet kā jau iepriekš esam pieredzējuši, tas nemazina interesi sarunāties. Saņemu jautājumus no kurienes esmu, vai precējusies, kas mums patīk Arekipā un kur šeit dzīvojam. Tālāk apspriežam, ko ēd Latvijā un saņemu dažādus padomus, kas būtu jāpagaršo Peru. Jāsaka, pēc 8 dienām spāņu valodas skolā (uz to brīdi), saprotu man sacīto un jautāto, un saraustītā veidā arī varu atbildēt. Pat tad, kad pietrūkst vārdu domas izteikšanai, meistare mani saprot no pusvārda un palīdz atrast īstos vārdus spāniski. Dzirdu aiz durvīm jau Jānis ieradies un mani gaida, pēc vārda "abrakadabra" izklausās, ka meistares piecgadīgā meitiņa viņam demonstrē burvju trikus. Pēc viņu sarunām nojaušams, ka valodas barjera nu nemaz nav barjera jaukai draudzībai.

Tālāk ķeram taksi un laižam uz autoostu nopirkt autobusa biļetes uz Cabanaconde, kas rītdien būs starta punkts mūsu 3 dienu pārgājienam pa Kolka kanjonu. Jānis nopūšas, ka autobuss ir plkst. 3:30 no rīta, bet nevaram izniekot laiku un braukt vēlāk, jo ceļš autobusā, uz nepilnus 100 km attālo vietu, ir apmēram 6 stundas ilgs. Neko darīt, Andu kalnus citā vietā nepārliksim.

Līdz ar pievakari un atgriešanos centrā, arī Fête de la Musique ir ieskanējies dažādās skatuvēs visā pilsētā. Galvenajā laukumā Plaza De Armas skan džezs. Perfekts brīdis, lai ķertos pie Līgo vakara šašlika turpat, vienā no restorānu terasēm. Turpmākajos teikumos veģetāriešiem jāpiever acis. Īpašam vakaram pasūtam īpašu tradicionālo ēdienu - grillētu jūrascūciņu (Guinea pig). Jānim garšo, tomēr man prātā nāk ainiņas ar jaukām un pūkainām jūrascūciņām, kādas Latvjā tiek turētas kā mīlulis, un apetīte īpaši neraisās. Vēlāk, apspriežot šo notikumu, no spāņu valodas skolotājas uzzinām, ka daudzi peruāņi arī savos mājokļos pilsētā audzē jūrascūciņas kaušanai, jo, izmēra dēļ, to ir ērti un prakstiski paveikt. Skolotāja rāda fotogrāfijas, kādas mājās ir viņai. Tur redzamas ap 10 jūrascūciņām, gan pieaugušās, gan to bērniņi. Tā ir speciāla suga gaļai, bet Latvijā kā mīluļi tiek turēta "modeļu" suga, kas nav paredzētas gaļai. Skolotāja saka, ka audzējot jūrascūciņas tās nekad neaiztiek un nemīļo, tā ir pārtika un liekas emocijas nav vajadzīgas.

Cuy

Vakaru turpinām ar elektroniskās mūzikas koncerta apmeklējumu un pabeidzam ar tradicionālo mūziku, mūsu piemājas parkā Plaza De Yanahuara. Šī mūzika ir aizkustinoši melodiska un skaista. Latīņamerikāņi ir dziedāšanas lietpratēji, tas ir skaidrs. Sākumā bijām neitrāli apstājušies sēdvietu sānā, bet brīdī, kad sākām skatīties pēc sēdvietām, šķita, ka visi koncerta apmeklētāji mūs ir ievērojuši un steidz parādīt, kur vēl ir brīvās vietas. Jau atkal, saprašanās bez vārdiem un silta attieksme. No sirds baudīju skaisto mūziku un atmosfēru. Apmeklētāji dzied līdzi, veci un jauni. Tiešām Līgo vakarā sajutos kā kādā no Latvijas brīvdabas koncertiem. Ar siltām sajūtām devāmies mājās, lai sakrāmētu somas nākamās dienas agrajam cēlienam.

Fiesta De La Musica

Starp citu, šī raksta nosaukums tapis iedvesmojoties no zemestrīces, ko piedzīvojām šajā saulgriežu nedēļā. Ap plkst. 5:30, teši pirms Jāņa modinātājpulksteņa, zemestrīce mūs pamodināja ar vieglu istabas, tajā skaitā gultas, drebināšanu un skaņu, kas rodas priekšmetiem kustinoties. Šo varētu nosaukt par mīlīgo zemestrīci, jo tās kustības drīzāk ieaijāja un baiļu nebja. Uzreiz skatiju zemestrīču ziņojumus internetā un, izrādās, zemestrīces epicentrs bijis 230 km attālajā Pacocha ciemā, 35 km dziļumā un ar magnitūdi 4,3. Tādi mums saulgrieži seismiski aktīvā reģionā.

Undīne